Скачать с ютуб Pļaviņu HES ražo elektrību jau 50 gadus в хорошем качестве

Pļaviņu HES ražo elektrību jau 50 gadus

Šā gada decembrī aprit 50 gadi, kopš Pļaviņu hidroelektrostacija sākusi ražot pirmās elektroenerģijas kilovatstundas Latvijai. 1965.gada decembrī pirmo reizi tika iedarbinātas Pļaviņu HES turbīnas, un pa šiem 50 gadiem šeit izmantoti 930 kubikkilometri ūdens, kas līdzinās aptuveni diviem Rīgas jūras līča tilpumiem, lai saražotu 76 teravatstundas elektroenerģijas. AS „Latvenergo” ražošanas direktors un valdes loceklis Māris Kuņickis stāsta: „Pa šiem 50 gadiem Pļaviņu HES ir saražojis tik daudz elektrības, lai pietiktu Latvijas apgādei veseliem 10 gadiem. Protams, no sākuma stacija ražoja mazāk, jo turbīnas uzstādīja pakāpeniski – no sākuma bija pirmās piecas, vēlāk otrās piecas. Pirmās turbīnas un to vadības sistēmas bija daudz mehāniskākas. Laikam ejot, mēs veicām investīcijas un automatizējām sistēmu. Tagad praktiski visa stacija ir ar jaunu, modernu iekārtu, automātiski vadāma. Tas nozīmē daudz lielāku efektivitāti. Vēl pirms 20 gadiem šeit strādāja vairāki simti cilvēku, bet tagad patstāvīgi uz vietas ir 33 cilvēki. Automatizācija dara savu.” Pļaviņu HES regulāri tiek modernizēts un atjaunots, tādēļ šī stacija arī ir lielākā un jaudīgākā Latvijā un otrā jaudīgākā visā Eiropas Savienībā. „Hidroelektrostacijā ir 10 turbīnas ar kopējo jaudu 894 megavati. Līdz šim ir nomainītas astoņas vecās turbīnas, tātad palikušas ir divas turbīnas, kas strādā jau no 1965.gada,” skaidro Māris Kuņickis. Pašlaik stacijā notiek rekonstrukcija, kuras laikā tiks nomainītas atlikušās divas turbīnas. Vienas turbīnas nomaiņa izmaksā 14 miljonus eiro, tātad kopējās šī projekta izmaksas ir 28 miljoni eiro. Hidroagregātu maiņas rezultātā 2017.gadā stacijas jauda no pašreizējiem 894 megavatiem pieaugs līdz 912 megavatiem. Jau tagad HES var saražot ap 20 procentiem no visas Latvijas elektroenerģijas patēriņa. Pļaviņu HES ir unikāla vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, tās atrašanās vieta – pilsēta Aizkraukle – ir jaunākā pilsēta Latvijā, kas radusies pagājušā gadsimta 60.gados kā Pļaviņu hidroelektrostacijas celtnieku ciemats. Otrkārt, Daugavas ūdens šeit krīt no 40 metru liela augstuma. „Uz tik plakanas upes ir uzbūvēta stacija ar kritumu – 40 metri. Ir izveidots liels dambis, liels uzpludinājums, rezervuārs, kas devis iespēju uzbūvēt jaudīgo staciju,” skaidro Māris. Pļaviņu HES pavasara palu laikā spēj saražot visas Latvijas elektroenerģijas patēriņu, bet šī hidroelektrostacija ir nozīmīga arī Baltijas valstu mērogā. Tā nodrošina visas Baltijas valstu energosistēmas avārijas rezerves, gadījumā, ja notiek neplānota bāzes staciju atslēgšanās vai avārija. Sandra Paegļkalne