Скачать с ютуб Ābeļu pagasta Brodu ciemā nogalotņoti koki; sertificēti arboristi uzsver, ka tā ir koku bojāšana в хорошем качестве

Ābeļu pagasta Brodu ciemā nogalotņoti koki; sertificēti arboristi uzsver, ka tā ir koku bojāšana

Jēkabpils novada Ābeļu pagasta Brodu ciemā pēc pagasta pārvaldes uzdevuma nesen veikta vairāk nekā 30 parasto liepu galotņošana jeb tautā tā sauktā stabošana – nozāģēti visi koku zari, atstājot stumbrus trīs metru augstumā. Sertificēts kokkopis – arborists Aigars Priede uzsver, ka tā ir koku bojāšana, jo, nozāģējot kokam galotni, sākas trupe – sēnīšu infekcija, kas ar laiku saēd koku: “Galotņojot liepas, tiek veikta koka tīša sabojāšana. Zarojums šīm liepām no jauna veidosies nestabils, tas apdraudēs gan mašīnas, gan garāmgājējus. Paši koku stumbri ar gadiem, aizejot trupei pa stumbru uz leju, tiks sabojāti tik tālu, ka tās liepas vienā jaunā dienā tiks nozāģētas.” Arborists norāda, ka, lai gan Eiropā jau sen galotņošana ir atzīta par sliktu koku kopšanas veidu, daudzviet tā tiek veikta joprojām, turklāt to dara ne tikai privātpersonas savos īpašumos, bet arī pašvaldības. Jāpiebilst, ka galotņošanu veicina arī tas, ka to pieļauj valsts likumdošana. Aigars Priede stāsta, ka nogalotņotās liepas ir bijušas pilnīgi veseli koki, bet tagad tie ir pakļauti sēnīšu infekcijas draudiem: “Lūk, mēs esam pie vienas no liepām. Var redzēt, ka stāvoklis ir pilnīgi normāls, liepa bijusi vesela, bet tagad viņa ir nogalotņota. Zāģējums ir bijis neprofesionāls, jo atstāti zaru gabaliņi, kuri nokaltīs un veicinās trupes veidošanos stumbra daļā. Iezāģējumi stumbrā arī ir sava veida koka bojāšana, kas veicinās trupes ieviešanos stumbrā. Nozāģētā galotne ir pats skarbākais, jo apmēram pāris gadu laikā trupe nonāks pa stumbru lejā apmēram 50 centimetru garumā. Privātā sektora iedzīvotāji, redzot šādu ainu publiskajā teritorijā pašvaldībās, domā, ka tas ir pareizs koku vainagu veidošanas stils. Diemžēl tas tā nav.” Situāciju negatīvi vērtē arī Latvijas Kokkopju – Arboristu biedrība, kura par redzēto Brodu ciemā atsūtījusi šādu viedokli: “Koki ir neatgriezeniski bojāti, un to fiziskais stāvoklis nākotnē tikai pasliktināsies līdz pilnīgai koku bojāejai.” Ābeļu pagasta pārvaldes vadītājs Raimonds Jaudzems skaidro, ka liepas nebija koptas gadiem ilgi, turklāt to zari esot traucējuši satiksmei: “Gadu iepriekš pie manis vērsās uzņēmēji, kas veic kravu pārvadājumus, kā arī lielie zemnieki, konkrēti dāņi. Viņi teica, ka liepu alejas augošie zari, kas stiepās pāri ceļam, traucēja veikt pārvadājumus ar smago tehniku.” Raimonds Jaudzems skaidro, ka lēmums par veidu, kā sakopt liepas, tika pieņemts, konsultējoties ar uzņēmumu, kas veica darbus, - SIA “Spero SK”: “Jā, viņiem bija dažādi viedokļi. Viņi teica, ka ir koki, kurus var šādi apzāģēt, bet ir lielāki koki, par kuriem teica, ka galotņošanu nebūtu īpaši labi veikt. Viedokļi dalījās.” Tomēr beigās tika pieņemts lēmums veikt visas galotnes nozāģēšanu: “Ja mēs veiktu tikai to zaru apzāģēšanu, kas aug virs ceļa, tad kāds skats paliktu kokiem ārmalā? Labāk, lai ir vienāds skats. Koki ataugs. Protams, jārēķinās ar to, ka pēc pāris gadiem būs jāveic kopšana.” SIA “Spero SK” vadītājs Andrejs Stremjanovs stāsta, ka galotņošanu neatbalsta, tomēr firma dara tā, kā vēlas pasūtītājs, šajā gadījumā – Ābeļu pagasta pārvalde. Darbi Brodu ciemā izmaksāja 2468 eiro (ar PVN). Arborists Aigars Priede uzsver, ka tagad liepu uzturēšana pārvaldei izmaksās vēl dārgāk, jo galotņotiem kokiem ik pēc diviem gadiem jāveic zaru apgriešana. Tas vienam kokam izmaksā aptuveni 45 eiro. Arborists Aigars Priede uzsver – kamēr nekas nemainīsies valstiskā līmenī un galotņošana netiks aizliegta ar likumu, tikmēr šādas situācijas Latvijā būs sastopamas arī turpmāk. Jāpiebilst, ka Priekuļu tehnikums “Ērgļi” piedāvā pašvaldību speciālistiem apmācību kursus par koku kopšanu. Sandra Paegļkalne